Izturīgs, ātri uzstādāms un glīts risinājums
Ātra montāža
Būvniecība ar saliekamiem dzelzsbetona elementiem ietaupa ievērojamu laiku. Būvlaukumā darbu īpatsvars ir neliels – kamēr būvlaukumā notiek priekšdarbi un pamati, rūpnīcā tiek ražoti autostāvvietas elementi. Tā kā tā ir masveida ražošana un montāžas laiks ir īss, tas ietaupa daudz laika. Vienas nedēļas laikā iespējams uzbūvēt aptuveni 1000-1500 m2.
Elementi ir kā Lego klucīši, ar kuriem var ātri salikt dažādu formu ēkas. Saliekamā dzelzsbetona risinājumam ir daudz priekšrocību salīdzinājumā ar monolītā betona risinājumu.
Kvalitāte
Risinājums nodrošina kvalitatīvu gala rezultātu, jo rūpnīcā visu gadu ir ievērojami labāki apstākļi nekā būvlaukumā. Rūpnīcas kontrolētie apstākļi ļauj viegli izgatavot augstas kvalitātes betonu un nodrošināt materiāla vēlamās īpašības. Pats betons ir ļoti izturīgs ķīmiski agresīvā vidē.
Mazāk kolonnu - mazāk stresa parkoties
Autostāvvieta no saliekam;a betona elementiem ir plašas – nav kolonnu, kas sarežģītu auto novietošanu. Kolonnu skaits ēkā ir mazāks, pateicoties liela laiduma spriegta betona izstrādājumiem. Tādā veidā telpa netiek aizpildīta ar kolonnām, kas citādi ierobežotu telpas izmantošanu.
Daudzas dažādas apdares iespējas
Betona kā materiāla iespējas ir dažādas. Lai betona virsmu padarītu interesantu un oriģinālu, var izmantot dažādas reljefa formas, krāsas un apstrādi.
Autostāvvietām jābūt ērti lietojamām
Pirmais autostāvvietas plānošanas princips ir šāds: “Autostāvvietai ir jānodrošina ērta auto novietošana, un tā nedrīkst būt pēdējā izvēle autovadītājam, kurš citur nevar atrast stāvvietu.” Efektīva autostāvvieta ir ērta un viegli lietojama. Pastāvīgi auto bojājumi un sastrēgumi autostāvvietā liecina par nepareizu plānošanu.
Autostāvvietu plānošana un projektēšana ir tehnisks process, kas prasa rūpīgu analīzi. Plānošanas procesā jāietver stāvvietu pieprasījuma, lietotāju vajadzību un satiksmes plūsmas apjoma izvērtēšana. Lai izvairītos no sastrēgumiem un bīstamām situācijām šķērsošanas vietās, ir svarīgi analizēt esošo satiksmes plūsmu un automašīnu piekļuvi autostāvvietai. Lai nodrošinātu lietotājiem optimālas ērtības, jāņem vērā ēkas iekšējā loģika un darbības režīms.
Garas rindas norāda uz kļūdainu plānošanu
Autostāvvietu loģika ir pilnīgi atšķirīga no cita veida ēkām: pārvietošanās stāvvietā jābūt ērtai gan gājējiem, gan autovadītājiem. Plānojot autostāvvietu, jāraugās, lai iebraukšana un izbraukšana no autostāvvietas notiktu pēc iespējas ātrāk. Skaidrs marķējums un virziena zīmes, protams, ir nepieciešamas. Ir svarīgi ņemt vērā satiksmes vadību ap autostāvvietu. Automašīnām, kas iebrauc un izbrauc no autostāvvietas, nevajadzētu veidot gaidīšanas rindas un tām jāsaplūst pilsētas satiksmē; autostāvvietai jābūt viegli pieejamai un tās iebrauktuvēm un izbrauktuvēm jābūt izvietotām loģiski, ņemot vērā pilsētas ceļus.
Neērti stabi un šauri celiņi ir pagātnē
Projektējot ēku, būtu saprātīgi neekonomēt vietu uz stāvvietu lieluma rēķina. Autostāvvieta ir ērta, ja ir pietiekami lielas vietas, līmeņos nav neērtu stabu un celiņi ir plaši. Kad vadītājiem ir laba pārredzamība, satiksme autostāvvietā kļūst drošāka.
Gājējiem ir jāspēj droši pārvietoties autostāvvietā. Autostāvvietas tuvumā ir plānotas kāpnes un lifti. Jādomā arī par gājēju celiņu atdalīšanu no brauktuves un tirdzniecības centros jānodrošina iespēja ērti pārvietoties ar lielajiem iepirkumu ratiem.
Draudzīga izskata autostāvvietas piesaista lietotājus
Autostāvvieta ir mākslīga vide. Kad nav pārdomāts tās novietojums, arhitektoniskie risinājumi un darbības režīms, autostāvvieta šķiet nepievilcīga un cilvēki dod priekšroku auto novietošanai citur. Labi plānota autostāvvieta ir lietotājam draudzīga.
Vienkārši ieteikumi
Autostāvvieta, kas pilna ar automašīnām, nešķiet tik drūma, kad ir fona mūzika un saules gaisma. Lai izvairītos no tumšiem stūriem, papildus saules gaismai ir svarīgs arī labs vispārējais apgaismojums.
Automātiskajām norēķinu stacijām vai apkalpošanas punktiem jābūt skaidri redzamiem un izvietotiem atklātā vietā. Marķējumam, kas regulē satiksmi, jābūt nepārprotamam, iebrauktuvēm un izejām jābūt viegli atrodamām. Jāizvairās no masīvām starpsienām, kā arī kaktiem un stūriem autostāvvietu zonās.
Lai gan no pirmā acu uzmetiena var šķist, ka autostāvvieta no ārpuses izskatās vienmuļa un to ir grūti apvienot ar apkārtni, arī šeit ir iespējami oriģināli risinājumi. Nesošā konstrukcija var būt paslēpta vai, gluži pretēji, atsegta un akcentēta. Piemēram, būvējot ārējās barjeras, citi iespējamie risinājumi bez betona ir metāls, koks vai stikls.
Veidojot autostāvvietu, būtiska nozīme ir efektīvai telpas izmantošanai: tajā jāietilpst pēc iespējas vairāk automašīnu, vienlaikus nodrošinot ērtu novietošanu stāvvietā. Telpu izmantošanas efektivitātes izvērtēšanai tiek aprēķināts, cik kvadrātmetri kopējās platības atbilst vienai stāvvietai. Salīdzinot dažādas autostāvvietas, jāņem vērā:
- aprēķini ir balstīti uz maksimālajiem izmēriem, ieskaitot brauktuves, nobrauktuves un kāpnes; - ēkas relatīvais izmērs: jo mazāka ēka, jo lielāka tās platības daļa atrodas zem nobrauktuvēm, brauktuvēm un kāpnēm; - jānosaka “standarta automašīnas” izmērs.
Tavaliselt arvestatakse ühe parkimiskoha peale 27 – 30m2 parklapinda. Näitaja suurus sõltub parkimismaja suurusest ja kujust, krundi kujust, täiendavate liiklusmugavust andvate rampide olemasolust jms. Parkimismaja hinda mõjutab oluliselt see, kas hoone rajatakse osaliselt maa alla või mitte. Orienteeruvalt on esimene maa-alune korrus umbes 1,5 korda kallim kui esimene maapealne korrus ja teine maa-alune korrus umbes 1,5 korda kallim kui esimene maa-alune korrus.
E-Betoonelement: parkimismajad planeerimisest ehituseni
E-Betoonelement võtab endale projektis tegevusvastutuse elemenditöövõtu osas.
Pakutav täistöövõtu maht:
– parkimismaja konsultatsioon monteeritavast raudbetoonist lahenduse osas;
– lahenduse koostamine ja konstruktiivne projekteerimine;
– elementide tootmine ja transport ehitusplatsile;
– parkimismaja paigaldustööd;
– raudbetoonelementidest moodustatud põrandate pealevalude projekteerimine ja teostus.
Sellega võtab E-Betoonelement enda kanda suure osa ehitusriskidest ja vastutuse hoone kandevosa teostuse eest. Parkimismaja puhul on monteeritava hoone täistöövõtu osakaal rohkem kui pool kogu hoone rajamise töövõtu mahust ja maksumusest. Tähtis on kaaluda erinevaid võimalusi ja leida parim lahendus.
Töid alates projekteerimisest kuni monteeritavast raudbetoonist konstruktsioonide üleandmiseni juhib E-Betoonelemendi projektijuht. Selliselt on tagatud info kiire liikumine ja kliendil on võimalik kõigi küsimustega pöörduda ühe inimese poole.
E-Betoonelement kuulub rahvusvahelisse kontserni Consolis SAS, mis on betoonelementidest lahenduste ja nendega seotud teenuste pakkuja enamuses Euroopa riikides. Betoonelementidest parkimismaju on kontserni ettevõtetes toodetud juba 50 aastat ja nii on E-Betoonelemendil olnud hea võimalus oma kolleegide kogemustest õppida.
Parkimisplatvorm – lihtne ja odav lahendus
Parkimisplatvorm on maapinnast kõrgemal asuv tasand, mis oma olemuselt on väga lihtne – parkida saab tänava tasandil ehk esimesel korrusel ja teisel ehk platvormi korrusel. Kui parkimismajad on mitmekorruselised hooned, mis on mõeldud suure hulga autode mahutamiseks, siis platvormi tasub ehitada suhteliselt väikesel bürool või teenindusettevõttel, kellel on vaja parkimine tänava tasapinnast eraldada.Platvormid on lihtsa konstruktsiooniga ja enamasti suhteliselt väiksemõõdulised. Platvorme on lihtne ehitada ja kerge laiendada, kui projekteerimise käigus on sellele mõeldud.
Pideva tõusuga parkimismaja – suur mahutavus ja hea läbilaskvus
Pideva tõusuga parkimismajas pargitakse autod kaldu korrustele, mis ühtlasi moodustavad ühenduse erinevate korruste vahel. Lahenduse eeliseks on süsteemi väga hea läbilaskevõime, mistõttu sobib suure liikluskoormusega kohtadesse. Sellist parkimismaja on mõistlik planeerida piiratud linnaruumi. Näiteks büroohoonete, hotellide ja muude ühiskondlike hoonete juurde.
Poolkorruseline parkimismaja – ökonoomne konstruktsioonilahendus ja hea ruumikasutus
Poolkorruselise parkimismaja korrused on pooleks jagatud ja vertikaalsuunas üksteise suhtes nihutatud. Sellises konstruktsioonis on korrustevaheline ühendus lahendatud lühikeste rampidega, mis võimaldavad ruumi ökonoomselt kasutada. Parkimine toimub horisontaalsel tasapinnal. Kõige paindlikum lahendus — kasutatakse nii väikeste, keskmiste kui ka suurte parkimismajade puhul. Sobib nii büroode kui korterelamute ja ka väiksemate kaubanduskeskuste juurde.
Tasapinnaline parkimismaja– väga hea mahutavus
Tasapinnalisi parkimismaju iseloomustavad pikad rambid ja avarad parkimispinnad. Et lahendus ära tasuks, on vaja suurt ehituspinda. Samas on konstruktsioon lihtne ja seda on kerge ehitada. Tavaliselt rajatakse sellist tüüpi hoone kolme- kuni viiekorruselisena. Lahendus on sobilik keskmiste ja suurte parklate ehitamiseks. Näiteks hotellide, kaubanduskeskuste ja lennujaamade juures.
Maa-alune parkla – võimalik lahendus ruumikitsikuse korral
Parklate ehitamine väljakute, kaubanduskeskuste, teede ja parkide alla on tehniliselt tunduvalt keerulisem kui maapealse konstruktsiooniga lahendus. Maa-alused parklad on kinnised ning konstruktsiooni toestamiseks tuleb ehitada tugiseinad, paigaldada piisavalt tugiposte ning tagada hästi toimiv hüdroisolatsioon. Lisaks tuleb välja ehitada sundventilatsioon ja tuletõrje- ning turvasüsteemid. Tehniliselt keerukam lahendus tingib ka kõrgema hinna, mistõttu on maa-aluse parkla rajamist mõistlik kaaluda üksnes siis, kui vaba maad maapealse parkla ehitamiseks napib.
PARKIMISMAJA – HENRY FORDI tänapäevane unistus
Kui Henry Ford aastal 1907 kuulutas, et ta teeb auto, mida saavad endale lubada tavalised inimesed, oli kahtlejaid palju. Temal ja teistel autotöösturitel see siiski õnnestus: praeguseks on juba üksnes sõiduautode arv maailmas jõudnud 600 miljonini.
Tuhanded autod vajavad ka tuhandeid parkimiskohti. Linnadesse ja asulatesse ei osatud omal ajal vajalikul hulgal parkimiskohti planeerida ja nii on tervete elurajoonide majaesised tihedalt autosid täis pargitud, lisaruumi on võimalik näpistada vaid spordiplatside ja mänguväljakute arvelt.
Autoga linna jõudes võib parkimiskoha leidmine olla tõeline proovikivi, sest kõnniteede äärseid parkimiskohti kipub lihtsalt napiks jääma. Ka ettevõtted kolivad parkimiskohtade vähesuse või puudumise tõttu üha enam äärelinna või sootuks linna piiride taha, muutes inimesed autodest veelgi rohkem sõltuvaks.
XIX sajandil ei olnud keegi kuulnud parkimismajadest. Täna on parkimisalade ja -majade kavandamine linnaruumi üks võimalus vähendada parkivate autode hulka linnatänavatel ja majade hoovides – keegi ei taha ju aknast välja vaadates näha vaid suurt parkimisplatsi, tiirutada kohta otsides autodest ummistunud tänavatel või jalutada kõnniteedel, kus parkivad autod võtavad enda alla järjest rohkem ruumi.
Ātra montāža
Būvniecība ar saliekamiem dzelzsbetona elementiem ietaupa ievērojamu laiku. Būvlaukumā darbu īpatsvars ir neliels – kamēr būvlaukumā notiek priekšdarbi un pamati, rūpnīcā tiek ražoti autostāvvietas elementi. Tā kā tā ir masveida ražošana un montāžas laiks ir īss, tas ietaupa daudz laika. Vienas nedēļas laikā iespējams uzbūvēt aptuveni 1000-1500 m2.
Elementi ir kā Lego klucīši, ar kuriem var ātri salikt dažādu formu ēkas. Saliekamā dzelzsbetona risinājumam ir daudz priekšrocību salīdzinājumā ar monolītā betona risinājumu.
Kvalitāte
Risinājums nodrošina kvalitatīvu gala rezultātu, jo rūpnīcā visu gadu ir ievērojami labāki apstākļi nekā būvlaukumā. Rūpnīcas kontrolētie apstākļi ļauj viegli izgatavot augstas kvalitātes betonu un nodrošināt materiāla vēlamās īpašības. Pats betons ir ļoti izturīgs ķīmiski agresīvā vidē.
Mazāk kolonnu - mazāk stresa parkoties
Autostāvvieta no saliekam;a betona elementiem ir plašas – nav kolonnu, kas sarežģītu auto novietošanu. Kolonnu skaits ēkā ir mazāks, pateicoties liela laiduma spriegta betona izstrādājumiem. Tādā veidā telpa netiek aizpildīta ar kolonnām, kas citādi ierobežotu telpas izmantošanu.
Daudzas dažādas apdares iespējas
Betona kā materiāla iespējas ir dažādas. Lai betona virsmu padarītu interesantu un oriģinālu, var izmantot dažādas reljefa formas, krāsas un apstrādi.
Autostāvvietām jābūt ērti lietojamām
Pirmais autostāvvietas plānošanas princips ir šāds: “Autostāvvietai ir jānodrošina ērta auto novietošana, un tā nedrīkst būt pēdējā izvēle autovadītājam, kurš citur nevar atrast stāvvietu.” Efektīva autostāvvieta ir ērta un viegli lietojama. Pastāvīgi auto bojājumi un sastrēgumi autostāvvietā liecina par nepareizu plānošanu.
Autostāvvietu plānošana un projektēšana ir tehnisks process, kas prasa rūpīgu analīzi. Plānošanas procesā jāietver stāvvietu pieprasījuma, lietotāju vajadzību un satiksmes plūsmas apjoma izvērtēšana. Lai izvairītos no sastrēgumiem un bīstamām situācijām šķērsošanas vietās, ir svarīgi analizēt esošo satiksmes plūsmu un automašīnu piekļuvi autostāvvietai. Lai nodrošinātu lietotājiem optimālas ērtības, jāņem vērā ēkas iekšējā loģika un darbības režīms.
Garas rindas norāda uz kļūdainu plānošanu
Autostāvvietu loģika ir pilnīgi atšķirīga no cita veida ēkām: pārvietošanās stāvvietā jābūt ērtai gan gājējiem, gan autovadītājiem. Plānojot autostāvvietu, jāraugās, lai iebraukšana un izbraukšana no autostāvvietas notiktu pēc iespējas ātrāk. Skaidrs marķējums un virziena zīmes, protams, ir nepieciešamas. Ir svarīgi ņemt vērā satiksmes vadību ap autostāvvietu. Automašīnām, kas iebrauc un izbrauc no autostāvvietas, nevajadzētu veidot gaidīšanas rindas un tām jāsaplūst pilsētas satiksmē; autostāvvietai jābūt viegli pieejamai un tās iebrauktuvēm un izbrauktuvēm jābūt izvietotām loģiski, ņemot vērā pilsētas ceļus.
Neērti stabi un šauri celiņi ir pagātnē
Projektējot ēku, būtu saprātīgi neekonomēt vietu uz stāvvietu lieluma rēķina. Autostāvvieta ir ērta, ja ir pietiekami lielas vietas, līmeņos nav neērtu stabu un celiņi ir plaši. Kad vadītājiem ir laba pārredzamība, satiksme autostāvvietā kļūst drošāka.
Gājējiem ir jāspēj droši pārvietoties autostāvvietā. Autostāvvietas tuvumā ir plānotas kāpnes un lifti. Jādomā arī par gājēju celiņu atdalīšanu no brauktuves un tirdzniecības centros jānodrošina iespēja ērti pārvietoties ar lielajiem iepirkumu ratiem.
Draudzīga izskata autostāvvietas piesaista lietotājus
Autostāvvieta ir mākslīga vide. Kad nav pārdomāts tās novietojums, arhitektoniskie risinājumi un darbības režīms, autostāvvieta šķiet nepievilcīga un cilvēki dod priekšroku auto novietošanai citur. Labi plānota autostāvvieta ir lietotājam draudzīga.
Vienkārši ieteikumi
Autostāvvieta, kas pilna ar automašīnām, nešķiet tik drūma, kad ir fona mūzika un saules gaisma. Lai izvairītos no tumšiem stūriem, papildus saules gaismai ir svarīgs arī labs vispārējais apgaismojums.
Automātiskajām norēķinu stacijām vai apkalpošanas punktiem jābūt skaidri redzamiem un izvietotiem atklātā vietā. Marķējumam, kas regulē satiksmi, jābūt nepārprotamam, iebrauktuvēm un izejām jābūt viegli atrodamām. Jāizvairās no masīvām starpsienām, kā arī kaktiem un stūriem autostāvvietu zonās.
Lai gan no pirmā acu uzmetiena var šķist, ka autostāvvieta no ārpuses izskatās vienmuļa un to ir grūti apvienot ar apkārtni, arī šeit ir iespējami oriģināli risinājumi. Nesošā konstrukcija var būt paslēpta vai, gluži pretēji, atsegta un akcentēta. Piemēram, būvējot ārējās barjeras, citi iespējamie risinājumi bez betona ir metāls, koks vai stikls.
Veidojot autostāvvietu, būtiska nozīme ir efektīvai telpas izmantošanai: tajā jāietilpst pēc iespējas vairāk automašīnu, vienlaikus nodrošinot ērtu novietošanu stāvvietā. Telpu izmantošanas efektivitātes izvērtēšanai tiek aprēķināts, cik kvadrātmetri kopējās platības atbilst vienai stāvvietai. Salīdzinot dažādas autostāvvietas, jāņem vērā:
- aprēķini ir balstīti uz maksimālajiem izmēriem, ieskaitot brauktuves, nobrauktuves un kāpnes; - ēkas relatīvais izmērs: jo mazāka ēka, jo lielāka tās platības daļa atrodas zem nobrauktuvēm, brauktuvēm un kāpnēm; - jānosaka “standarta automašīnas” izmērs.
Tavaliselt arvestatakse ühe parkimiskoha peale 27 – 30m2 parklapinda. Näitaja suurus sõltub parkimismaja suurusest ja kujust, krundi kujust, täiendavate liiklusmugavust andvate rampide olemasolust jms. Parkimismaja hinda mõjutab oluliselt see, kas hoone rajatakse osaliselt maa alla või mitte. Orienteeruvalt on esimene maa-alune korrus umbes 1,5 korda kallim kui esimene maapealne korrus ja teine maa-alune korrus umbes 1,5 korda kallim kui esimene maa-alune korrus.
E-Betoonelement: parkimismajad planeerimisest ehituseni
E-Betoonelement võtab endale projektis tegevusvastutuse elemenditöövõtu osas.
Pakutav täistöövõtu maht:
– parkimismaja konsultatsioon monteeritavast raudbetoonist lahenduse osas;
– lahenduse koostamine ja konstruktiivne projekteerimine;
– elementide tootmine ja transport ehitusplatsile;
– parkimismaja paigaldustööd;
– raudbetoonelementidest moodustatud põrandate pealevalude projekteerimine ja teostus.
Sellega võtab E-Betoonelement enda kanda suure osa ehitusriskidest ja vastutuse hoone kandevosa teostuse eest. Parkimismaja puhul on monteeritava hoone täistöövõtu osakaal rohkem kui pool kogu hoone rajamise töövõtu mahust ja maksumusest. Tähtis on kaaluda erinevaid võimalusi ja leida parim lahendus.
Töid alates projekteerimisest kuni monteeritavast raudbetoonist konstruktsioonide üleandmiseni juhib E-Betoonelemendi projektijuht. Selliselt on tagatud info kiire liikumine ja kliendil on võimalik kõigi küsimustega pöörduda ühe inimese poole.
E-Betoonelement kuulub rahvusvahelisse kontserni Consolis SAS, mis on betoonelementidest lahenduste ja nendega seotud teenuste pakkuja enamuses Euroopa riikides. Betoonelementidest parkimismaju on kontserni ettevõtetes toodetud juba 50 aastat ja nii on E-Betoonelemendil olnud hea võimalus oma kolleegide kogemustest õppida.
Parkimisplatvorm – lihtne ja odav lahendus
Parkimisplatvorm on maapinnast kõrgemal asuv tasand, mis oma olemuselt on väga lihtne – parkida saab tänava tasandil ehk esimesel korrusel ja teisel ehk platvormi korrusel. Kui parkimismajad on mitmekorruselised hooned, mis on mõeldud suure hulga autode mahutamiseks, siis platvormi tasub ehitada suhteliselt väikesel bürool või teenindusettevõttel, kellel on vaja parkimine tänava tasapinnast eraldada.Platvormid on lihtsa konstruktsiooniga ja enamasti suhteliselt väiksemõõdulised. Platvorme on lihtne ehitada ja kerge laiendada, kui projekteerimise käigus on sellele mõeldud.
Pideva tõusuga parkimismaja – suur mahutavus ja hea läbilaskvus
Pideva tõusuga parkimismajas pargitakse autod kaldu korrustele, mis ühtlasi moodustavad ühenduse erinevate korruste vahel. Lahenduse eeliseks on süsteemi väga hea läbilaskevõime, mistõttu sobib suure liikluskoormusega kohtadesse. Sellist parkimismaja on mõistlik planeerida piiratud linnaruumi. Näiteks büroohoonete, hotellide ja muude ühiskondlike hoonete juurde.
Poolkorruseline parkimismaja – ökonoomne konstruktsioonilahendus ja hea ruumikasutus
Poolkorruselise parkimismaja korrused on pooleks jagatud ja vertikaalsuunas üksteise suhtes nihutatud. Sellises konstruktsioonis on korrustevaheline ühendus lahendatud lühikeste rampidega, mis võimaldavad ruumi ökonoomselt kasutada. Parkimine toimub horisontaalsel tasapinnal. Kõige paindlikum lahendus — kasutatakse nii väikeste, keskmiste kui ka suurte parkimismajade puhul. Sobib nii büroode kui korterelamute ja ka väiksemate kaubanduskeskuste juurde.
Tasapinnaline parkimismaja– väga hea mahutavus
Tasapinnalisi parkimismaju iseloomustavad pikad rambid ja avarad parkimispinnad. Et lahendus ära tasuks, on vaja suurt ehituspinda. Samas on konstruktsioon lihtne ja seda on kerge ehitada. Tavaliselt rajatakse sellist tüüpi hoone kolme- kuni viiekorruselisena. Lahendus on sobilik keskmiste ja suurte parklate ehitamiseks. Näiteks hotellide, kaubanduskeskuste ja lennujaamade juures.
Maa-alune parkla – võimalik lahendus ruumikitsikuse korral
Parklate ehitamine väljakute, kaubanduskeskuste, teede ja parkide alla on tehniliselt tunduvalt keerulisem kui maapealse konstruktsiooniga lahendus. Maa-alused parklad on kinnised ning konstruktsiooni toestamiseks tuleb ehitada tugiseinad, paigaldada piisavalt tugiposte ning tagada hästi toimiv hüdroisolatsioon. Lisaks tuleb välja ehitada sundventilatsioon ja tuletõrje- ning turvasüsteemid. Tehniliselt keerukam lahendus tingib ka kõrgema hinna, mistõttu on maa-aluse parkla rajamist mõistlik kaaluda üksnes siis, kui vaba maad maapealse parkla ehitamiseks napib.
PARKIMISMAJA – HENRY FORDI tänapäevane unistus
Kui Henry Ford aastal 1907 kuulutas, et ta teeb auto, mida saavad endale lubada tavalised inimesed, oli kahtlejaid palju. Temal ja teistel autotöösturitel see siiski õnnestus: praeguseks on juba üksnes sõiduautode arv maailmas jõudnud 600 miljonini.
Tuhanded autod vajavad ka tuhandeid parkimiskohti. Linnadesse ja asulatesse ei osatud omal ajal vajalikul hulgal parkimiskohti planeerida ja nii on tervete elurajoonide majaesised tihedalt autosid täis pargitud, lisaruumi on võimalik näpistada vaid spordiplatside ja mänguväljakute arvelt.
Autoga linna jõudes võib parkimiskoha leidmine olla tõeline proovikivi, sest kõnniteede äärseid parkimiskohti kipub lihtsalt napiks jääma. Ka ettevõtted kolivad parkimiskohtade vähesuse või puudumise tõttu üha enam äärelinna või sootuks linna piiride taha, muutes inimesed autodest veelgi rohkem sõltuvaks.
XIX sajandil ei olnud keegi kuulnud parkimismajadest. Täna on parkimisalade ja -majade kavandamine linnaruumi üks võimalus vähendada parkivate autode hulka linnatänavatel ja majade hoovides – keegi ei taha ju aknast välja vaadates näha vaid suurt parkimisplatsi, tiirutada kohta otsides autodest ummistunud tänavatel või jalutada kõnniteedel, kus parkivad autod võtavad enda alla järjest rohkem ruumi.
